PRAST ELPOT APZINĀTI

“Breath is the bridge which connects life to consciousness, which unites your body to your thoughts. Whenever your mind becomes scattered, use your breath as the means to take hold of your mind again.”
/Thich Nhat Hanh/

Elpošana notiek pastāvīgi. Varētu domāt, ka īpašas uzmanības pievēršana tai ir lieka laika tērēšana mūsu jau tā aizņemtajā ikdienā, tomēr bez elpošana arī nekā, un, kā jau ar visu, ko darām, lai tas iegūtu kvalitāti, ir nepieciešama nemitīga un apzināta šī procesa uzlabošana.
Vai bieži pievēršat uzmanību tam, cik dziļi ieelpojat, kur tieši ieelpojat un kā? Protams, mums ir paveicies, jo, lai pats process notiktu, apzinātas darbības nav jāveic, tas ir autonoms process, tomēr par tā kvalitāti vajadzētu piedomāt ikvienam no mums.

Sēdošais dzīvesveids tomēr ir ieviesis pārmaiņas tajā, cik kvalitatīvi elpošana notiek. Darbs pie datora ar laiku ievieš savas korekcijas un, pašiem nemanot, izmainās stāja, gaita. Visbiežāk ir redzams, piemēram, tas, kā pleci tiek noapaļoti, kakla daļā tiek palielināts mugurkaula izliekums, galva tiek izvirzīta uz priekšu – šīs un vēl kaudze ar izmaiņām atstāj iespaidu uz to, kā ķermenis ir spējīgs funkcionēt ikdienā. “Nepareizas” sēdus pozīcijas (šeit automātiski ir jāpieskaita arī ilgstoša sēdēšana, kurai cilvēka ķermenis dabīgi nav paredzēts) ar laiku rada sāpes, jo neiromuskulārā sistēma tādā veidā cenšas pavēstīt, ka kaut kas nav kārtībā, ka tāda pozīcija nelabvēlīgi ietekmē ķermeni. Sāpes ķermenī rada stresu, jo, ja tā nebūtu, mēs tās varētu ignorēt, tādā gadījumā būtu pārāk viegli pārslogot jebkuras ķermeņa struktūras, radot neatgriezeniskus bojājumus. Stress automātiski ķermenī ieslēdz “cīnīties vai bēgt” reakciju, kā jau tam dabā būtu jānotiek pie jebkuras ārējo faktoru radītas apdraudējuma sajūtas tīri izdzīvošanas nolūkos.

Tad, nu, tā – “cīnīties vai bēgt” reakcija fizioloģiski ir labākais glābiņš, ko vien varu iedomāties, tomēr tas paredzēts īslaicīgai reaģēšanai uz pēkšņu apdraudējumu, tāpēc, nemitīgi pakļaujot sevi dažādiem stresoriem, šis režīms nereti jau darbojas “autopilotā”. Elpošana kļūst virspusēja, ātrāka, tās procesā tiek iesaistīti elpošanas palīgmuskuļi (viss cēla mērķa labā), tomēr ar laiku tas sāk radīt sāpes plecu joslas muskuļos, kakla daļā, jo ķermenis, kā arī prāts nepārtraukti atrodas trauksmes stāvoklī.

Visu šo informāciju būtu noderīgi paturēt prātā, ņemot vērā, ka ar stresa situācijām saskarties nenākas tikai mežā, cīnoties ar vilkiem vai lāčiem. Nākamajā rakstā sniegšu ieteikumus, kā veicami pavisam vienkārši elpošanas vingrinājumi, lai būtu vieglāk kontrolēt savas attiecības ar stresa situācijām un trauksmes sajūtu, kuru tās rada, lai kur jūs atrastos.

GGIA-MindfulBreathing

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s