Par sāpēm un kinezioloģisko teipošanu

Mūsdienu stresa un mazkustīgā dzīvesveida apstākļos muskuloskeletālās un saišu sistēma ir pakļauta ļoti augstam traumu rašanās riskam, jo cilvēki gluži vienkārši lēnām aizmirst dabisko procesu, kas tiek dēvēts par kustību. Mēs cenšamies padarīt savu dzīvi pēc iespējas vienkāršāku, bet “vienkāršāka” dzīlēs slēpjas cilvēka sugai funkcionāli nepiemēroti risinājumi.
Savukārt, runājot par cilvēkiem, kuri savu dzīves veidu tieši saistījuši ar kustību un nemitīgi pakļauj ķermeni augstai fiziskai aktivitātei, bieži vien neatkarīgi no pašsajūtas, muskuloskeletālo un saišu traumu rašanās risks šo cilvēku vidū ir samērā liels, protams, viss atkarīgs no sporta veida specifikas un treniņu režīma.
Tātad te informāciju var pasmelties gan ofisa darbinieks, gan pieredzējis sportists, jo kinezioloģiskie teipi ir plaši pielietojami dažāda vecuma cilvēkiem plaša spektra traumatisku bojājumu gadījumos un ne tikai.
Kas ir pirmais, ko mūsdienu cilvēks dara, kad viņam iesāpas, pieņemsim, mugura? Jā, tā pati, kam viss, ko darāt, ir jāiztur, sākot no pāris stundu līdz pat diennakšu sēdēšanas, beidzot ar pēkšņām dzīves atskārsmēm, ka tevī mājo brīvībā nepalaists un apspiests svarcēlāja talants, kas tūlīt pat ir jāīsteno par visiem 100%, un tad vēl tavai visu varošajai mugurai jāuzņem pārmetumi par nespēju būt savos uzdevumu augstumos, liekot tev ciest ellīgi briesmīgas sāpes un dusmoties uz visu, kas eksistē ap mums un arī citās dimensijās. Ja sāk sāpēt, nu tad vidējais latvietis “paslinkos”- nevarēs to, nevarēs šo, jo sāp, pie ārsta vai kāda cita speciālista, kas varētu sniegt palīdzību, griezīsies retais. Respektīvi dzīve ciešanās un cerībā uz “gan jau paliks labāk, ja…” (nereti arī bez “ja…”) ir tas pirmais, ko pie izturamām sāpēm cilvēks darīs. Ne visi, protams, tas tāds vidējais aritmētiskais rādītājs.
Esiet vērīgi! Padomi par veselīgu dzīves veidu mūsdienās birst ārā kā no pārpilnības raga, gan atverot žurnālus, gan, ierakstot veiksmīgus atslēgas vārdus mūsu mīļajā google, gan satiekot draugus, kuri vakar pēc kārtīgas pieēšanās beidzot nolēmuši dzīvot “veselīgi”, gan arī tos, kuri “veselīgi” dzīvo jau pēdējos trīs gadus un nesaprot, kādēļ tu vēl nenāc iz savas tumsības laukā… Lai viņiem jauka dzīve, bet katrs savas laimes kalējs, vai ne tā? Ja sāpes jau parādījušās problēma ir jārisina, nevis jācenšas sevi “paglābt” skrienot, lecot, apmeklējot jogas nodarbības vai, kas būtu pavisam ekstrēmi – svaru zāli. Jāuzdod jautājumi zinošiem un profesionāliem speciālistiem, jo, apvienojot pavisam vienkāršas paradumu maiņas ar dažām saudzīgām ārstēšanas metodēm, ir iespējams atbrīvoties no lielākās daļas sāpju.
Nu, lūk, sāp un sāp katru dienu, taču tu jau esi pieradis, vari izturēt. Bet te, kāds saka, ka var būt arī tā, ka nesāp. Ko darīt šādā negaidītā notikumu pavērsienā, kad kāds “trakais” jūs šādi apvārdojis? Bez aizdomāšanās neiztikt. Jā, ķermenis ir “jāsaved kārtībā”, ja gribi kļūt veselāks – tam, es domāju ikviens piekritīs. Kāds pēc šīs piekrišanas izies tepat ap māju pa bruģētu vai ekskluzīvi reljefētu asfaltu, vai, kārtīgi pārdomājot lēmumu, pa meža taciņu apskriet kādu “EXTRA” kilometru (“extra”, jo cita kilometra nav bijis), kāds “iegooglēs” [8 min ABS workout] un tad trīs dienas skraidīs apkārt, priecīgi visiem stāstot par nesen uzsākto fitnesa programmu, kāds cītīgi klusēs un, pusguļus izgāzies dīvānā, izlasīs visu, visu… paralēli skatoties jaunākās sērijas NETFLIX piedāvājumā.
Runājot tieši par kinezioloģisko teipu, derētu zināt, kāds ir to iedarbības mehānisms, jo, apmeklējot fizioterapeitu, diezgan bieži var gadīties, ka šādu terapijas metodi jums piedāvās gan akūtā, gan hroniskā periodā un nereti pat arī, ja uzskatīs, ka sākotnēji jāveic papildus izmeklējumi un jāapmeklē vēl citi speciālisti.

Kinezioloģiskais teips ir veidots, lai veiktu tādu kā otrās ādas funkciju, kas izmanto mūsu pašu ādas elasticitātes īpašību, lai samazinātu zem ādas esošo audu iestiepumu, jo audu iekaisuma gadījumā tie aizņem lielāku virsmas laukumu nekā parasti, un tādā veidā uzlabojas audu asins apgāde un limfas attece sāpošajā/traumētajā/pietūkušajā ķermeņa apvidū, respektīvi, tur, kur radies iekaisuma process. Arī samazināta vai palielināta muskuļu tonusa gadījumā, kas nereti ir vaininieks muskuļu disbalansa rašanās lietā ar visiem no tā izrietošajiem sāpju sindromiem, kinezioloģiskais teips nāk palīgā ar savu tonizējošo vai detonizējošo iedarbību, izmantojot vien nedaudz pamainītu aplicēšanas tehniku.

bigstock-Kinesio-Taping-Application-147146798-450x.jpg
Viss vienkāršais ir ģeniāls!

Kur drīkst līmēt? Plāksteris tas nav, tādēļ uz vaļējām brūcēm neķepinām, bet gluda, tīra, sausa āda būs brīnišķīga vieta, lai teips labi turētos un godam veiktu savu organisma pašārstējošo sistēmu atvieglošanas funkciju. Padusēs mēs nelīmējam, tīri, lai sekretējošo funkciju neaizkavētu, cenšamies izvairīties arī no tādu jutīgu vietu aizlīmēšanas kā paceles bedre un elkoņa bedre, bet, piemēram, seju- to gan varam noteipot krustām-šķērsām, jo teips tiek izmantots arī kosmetoloģijā un pie augšējo elpceļu saslimšanām.
Kad teipojam? Nu tad beidzot saliksim visu pa plauktiņiem, lai zinātu, kādos gadījumos tad ar kinezioloģiskā teipa palīdzību ir iespējams uzlabot veselības stāvokli, vai vismaz, kad ir vērts mēģināt to izdarīt:

  • kā jau iepriekš minēju, ja muskuļu sadarbības mehānismi ir nomākti un starp muskuļiem izveidojies disbalanss – daži savu tonusu samazinājuši, bet citi dienu dienā atrodas pārmērīga sasprindzinājuma varā;
  • mūsdienu jaunatnes un sēdošā darba darītāju aktuālas problēmas risināšanai- stājas korekcijai, apvienojumā ar fizioterapeita vingrojumu programmām rezultāti var būt pat vairāk nekā iespaidīgi;
  • iekaisumu mazināšanai, radot papildus telpu iekaisuma procesu ātrākai norisei un audu atjaunošanās mehānismiem;
  • tūskas mazināšanai, kur tavu pietūkušo ķermeņa daļu ar teipu noklās ļoti rūpīgu “restīšu” veidā, lai veicinātu ātrāku limfas atteci un uzlabotu audu trofiku;
  • sāpju mazināšanai, kas iet roku rokā ar iepriekš minēto, kā arī kinezioloģiskos teipus līmē uz trigerpunktiem (sāpīgajiem punktiem muskuļa šķiedrās), lai uzlabotu asins apgādi šajā zonā un veicinātu audu “atbrīvošanos”;
  • zemādas asinsizplūdumu jeb zilumu ātrākas uzsūkšanās veicināšanai, tikai diez vai necilā kritienā iegūta mandeles lieluma hematoma prasīsies pēc papildus palīdzības;
  • locītavu aizsardzībai pret traumām, īpaši, ja ir bojāts saišu aparāts, kinezioloģiskais teips pilda labu stabilizatora funkciju, mehāniski nesamazinot kustību apjomu locītavā, arī, ja locītavu saišu aparātam nekas nekaiš, paredzot kādu locītavas īpaši noslogojošu aktivitāti, varam laicīgi sagatavoties, lai šādas traumas paši sev neizraisītu, īpaši, ja locītava jau agrāk ir tikusi traumēta, jo pie lielas slodzes neizlaboti kompensatorie mehānismi var radīt atkārtotu traumu;
  • kinezioloģiskos teipus var izmantot arī, lai pasargātu muskuļus no pārslodzes, rēķinoties ar šādu iespējamību, piemēram, sacensību un intensīvu treniņu laikā sportistu vidū;
  • proprioceptīvās funkcijas uzlabošanai, kas ir mūsu sestā maņa- sava ķermeņa apzināšanās telpā, t.i., nervu un muskuļu savstarpējā sadarbība, lai veicinātu stabilu ķermeņa stāvokli telpā, kas īpaši svarīgi ir pēc saišu un muskuļu cīpslu bojājumiem, kad traumēts ir stabilizējošais mehānisms, un ķermenim ir “jāpārprogrammējas” izveidot mazliet atšķirīgus neiro-muskulāros ceļus šīs stabilitātes atgūšanai;
  • rētaudu trofikas veicināšanai;
  • menstruālo sāpju mazināšanai un vēl daudz un dažādos citos gadījumos.

Iespaidīgs saraksts, vai ne?

Šo metodi var droši apvienot ar citām traumu, sāpju, tūsku, utt. ārstēšanas metodēm, piemēram, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas, fizikālās medicīnas procedūrām, steroīdu vai trombocītiem bagātinātās plazmas injekcijām, atkarībā no konkrētās situācijas un ārsta rekomendācijām.
Galvenais, izvēlēties speciālistu, kam uzticēt sava ķermeņa izdaiļošanu ar “krāsainajiem plāksterīšiem”, jo neprecīzi uzlīmēts teips var radīt subjektīvi nepatīkamas sajūtas, pārāk lielā iestiepumā uzlīmēts tas var radīt pat ādas virspusējo audu bojājumu. Tā kā silti iesaku, ja ir kādas sūdzības, pašdarbību mest pie malas, apmeklēt speciālistu, kurš tad arī izlems, kāda terapija būs nepieciešama, vai kas būtu vēl jāsatiek vai jāizdara, lai nokļūtu pie atrisinājuma par piemērotāko ārstēšanas metožu kombināciju.
Par sava ķermeņa veselību jādomā kā par jebkuru eksistējošu dzīvo sistēmu- nav nekā mazsvarīga, visu sīkumu kombinācija veido veselumu. Tas, kā mēs sevi uztveram un saprotam veido mūsu veselības kodolu. Ja ignorējam sajūtas, ignorējam visu sistēmu. 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s