Sakroiliakālās locītavas disfunkcija

Tiem, kuriem nosaukums izklausās pēc pilnīga kosmosa, vienkāršāk skaidrojot, sakroiliakālā (turpmāk SI) locītava ir locītava, kas savieno mugurkaula apakšējo daļu jeb krusta kaulu ar iegurņa kaulu. Locītavas pasīvo stabilitāti nodrošina iespaidīgs saišu mehānisms (varat apskatīt attēlā) un aktīvo stabilitāti viedo pamatīgs daudzums SI un pārējo iegurni veidojošo locītavu šķērsojoši muskuļi. Tātad SI locītavas būtībā ir ļoti stabilas, un stabilitātes nodrošināšana iegurnī un muguras lejasdaļā ir viena no šo locītavu pamata funkcijām, un saistībā ar to novietojumu arī parieza spēku pārnese uz apakšējām ekstremitātēm ir šo locītavu svarīgo pienākumu sarakstā.  img_3924-e1519118830689.jpg

Kas ir disfunkcija? Pavisam vienkārši skaidrojot, disfunkcija ir neparieza jeb izmainīta funkcionēšana, tā kā šajā gadījumā runa ir par muskuloskeletālo un saišu sistēmu, tad disfunkcija pamatā ir biomehāniska. Tā kā iepriekš SI locītavu galvenās funkcijas jau uzskaitīju, tad loģiski varam izspriest, ka pie SI locītavu disfunkcijas tiks traucēta gan muguras lejasdaļas stabilitāte, gan pareiza svaru pārnese pie funkcionālām darbībām. Respektīvi, biomehāniskas izmaiņas iegurnī, kuru iemesls ir SI locītavas disfunkcija var radīt visdažādāko simptomātiku- no pēdas plantārās fascijas sāpēm (pēdas apakšējās virsmas pacēlumā), līdz sāpēm plecu joslā, tādēļ iemesli ir jāmeklē katram individuāli, jo sāpju un diskomforta sajūtas lokalizācija diezgan maz atklāj par kopējo disfunkcijas mehānismu.

Neskatoties uz to, ka SI locītava ir sasaisīta ar stingru saišu mehānismu, tajā ir iespējama nelielas kustības sagitālā plaknē (uz priekšu un atpakaļ), kuras tiek sauktas par nutāciju un kontranutāciju, un vēl locītavā ir iespējama ļoti neliela rotācijas kustība, ne vairāk par 2 grādiem transversālajā plaknē.
Saites, kuras tieši sasaista SI locītavas kaulu struktūras, ir cieši saistītas ar saitēm, kuras stabilizē muguras lejasdaļu, kā arī ar muskuļiem, kuri pie iegurņa kaula stiprinās tajā pašā vietā, kurā abas iepriekš minētās saites. Šie muskuļi spēlē nopietnu lomu iegurņa un īpaši SI locītavas aktīvajā (muskuļu nodrošinātajā) stabilizēšanā, noslēpumainie varoņi ir QL (quadratus lumborum) un iliacus. Iliacus muskulis, starpcitu, ir arī viens no galvenajiem gūžas locītavas saliecējmuskuļiem, jo tas šķērso tikai vienu locītavu. Tādā veidā, kārtīgi iedziļinoties, mēs jau varam atrast saistības ar iespējamām disfunkcijām tuvējos SI locītavas reģionos, un pieļaujamajiem to rašanās scenārijiem, vai, citiem vārdiem sakot, sveicināti fizioterapeitu ikdienas funkcionālās izmeklēšanas pasaulē.09053172-A5B6-4981-B13D-C433412D80BD
Situācijās, kad rodas disbalanss starp diviem muskuļiem, kuri ir funkcionāli saistīti, izmainās dinamiskā locītavas stabilitāte, runājot tieši par SI locītavu, tas notiek, piemēram, pie palielināta muguras lejasdaļas izliekuma uz priekšu (lordozes), kurš rodas muskuļu disbalansa dēļ, un tālāk noved pie SI locītavas kompresijas, kā rezultātā rodas SI locītavas sāpēs mugurpusē, jo tā ir daļa, kura tiek  pārmērīgi iestiepta, un nervu sistēma uz šādām izmaiņām momentā reaģē, jo tiek kairināti saišu mehānismā esošie nociceptori jeb sāpju receptori vai, vēl vienkāršāk skaidrojot, ķermeņa sāpju signalizācija.
Te nu atkal parādās ķermeņa sistemātiskās uzbūves īpatnības, kuras dziļi un loģiski izprotot, ir iespējams novērst milzīgu daudzumu sāpju rašanās iemeslus, tomēr, tā kā tiek meklēts cēlonis, bieži vien ir jāapbruņojas ar pacietību un pašdisciplīnu, jo tikai sadarbība ar terapeitu novedīs pie jūtamiem un paliekošiem rezultātiem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s